Statistika liecina, ka ar vienu un to pašu auto mēs parasti braucam 3 līdz 5 gadus. Tās ir 2 – 3 iespējas krāpniekiem mūs apmuļķot katrā desmitgadē! Tad cik riskanti mūsdienās ir iegādāties lietotu automašīnu?
Kā izrādās, atbilde ir atkarīga no valsts, kurā dzīvojat.
Gadu uzsākot, mēs nolēmām noskaidrot, kā katrā valstī atšķiras nobraukuma sagrozīšanas biežums. Tā mēs veicām pētījumu, aplūkojot 2021. gada garumā izveidotās apm. 900 000 auto vēstures atskaites.
Lasiet par mūsu atradumiem, kā arī padomu par to, kā izvairīties no attītām automašīnām.
Pārbaudi lietota motocikla vēsturi pirms pirkuma.
Iegūt atskaitiCentrālā un Austrumeiropa ir centrs krāpniecībai ar nobraukumiem
Proti, Baltijai kā vienotai teritorijai mēs atklājām vissliktākos rezultātus. Latvija šeit ir pirmajā vietā kur vairāk nekā 24% pārbaudīto transportlīdzekļu uzrādīja odometra manipulācijas pazīmes. Igaunija un Lietuva daudz neiepaliek, ieņemot attiecīgi 3. un 4. vietu.
Teiktajā jāņem vērā, ka Baltijas valstis ir mazs tirgus. Runājot par absolūto sagrozīto transportlīdzekļu skaitu, mums būtu jāskatās tālāk uz austrumiem un dienvidiem, uz tādām valstīm kā Rumānija (2. vieta), kurai ir gandrīz 20% attītu odometru, kā arī uz Krieviju un Ukrainu.
Ievērības cienīgas ir arī Polija (12%) un Ungārija (14%), kā arī Čehija, Slovākija, Slovēnija, Horvātija un Serbija, kur aptuveni 10% no visām automašīnām ir ar viltotu nobraukumu.
Jautājums mazāk aktuāls ir turīgākajās Rietumeiropas valstīs, kur cilvēki pārsvarā iegādājas jaunākas automašīnas. Un pat ņemot šo vērā, attīšana arī šeit joprojām ir daudz pierastāka lieta, nekā daudziem liekas!
Cik izmaksā krāpniecība ar nobraukumu?
Odometra attīšanas jautājums tiek delikāti noklusēts, bet izmaksā ievērojami. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem krāpniecība ar nobraukto kilometru skaitu rada zaudējumus 9,6 miljardu eiro apmērā ik gadu.
Daudzas lietotas automašīnas Austrumeiropā ir nākušas no Vācijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Itālijas tirgiem. Vismaz 30%-50% no šīm automašīnām, kas tiek pārdotas pāri robežām, tiek viltoti nobraukumi. Un, lai gan ekonomisko kaitējumu var būt grūti aprēķināt, mehānisms ir pavisam vienkāršs:
● pērkot auto ar sagrozītu nobraukumu, Tu pārmaksā (apm. 25%)
● pēc tam Tu vēl vairāk samaksā par remontiem, un, visbeidzot,
● Tev nākotnē būs patiešām grūti pārdot šo automašīnu.
Kā izvairīties no automašīnām ar attītu nobraukumu
Diemžēl nav iemesla domāt, ka 2022. gadā un arī turpmāk krāpšana ar odometra rādījumiem vairs nebūs problēma. Šo noziegumu ir ļoti grūti sodīt gan tāpēc, ka vainīgos ir grūti atrast, gan tāpēc, ka sodi nav visai iespaidīgi.
Te mēs atkal redzam atšķirību starp Rietumeiropu, kur odometra sagrozīšana ir smags noziegums un varas iestādes ir spējīgākas to kontrolēt, un Austrumeiropu, kur tā nav liela lieta.
Pircējam labākā izeja ir paņemt automašīnas vēstures pārbaudi. Paskatoties pēc jebkuras automašīnas VIN numura, var redzēt, kā laika gaitā mainījies tās nobraukums. Tas palīdzēs izvairīties no krāpniekiem un izvēlēties tikai automašīnas ar reālu odometra rādījumu.
Ņemot vērā mikroshēmu trūkumu, kas rada galvassāpes automobiļu ražotājiem, lietotu automašīnu tirgus, visticamāk, būs karstāks nekā jebkad agrāk, tāpēc ir labi būt gatavam visiem trikiem, ko pārdevēji izmēģinās pret Tevi!
